VIENKĀRŠI POPS

Katru pavasari tēvs Genādijs pārceļas uz dzīvi baržā, kas pārbūvēta par peldošo baznīcu Sv. Inokentijs, un dodas kristīgās misijas braucienā pa Volgas-Donas kanālu uz attālajām Donas stepes sādžām. Katrā pieturas vietā tēvs Genādijs notur dievkalpojumus, izdala baznīcas sakramentus un uzklausa vietējo ticīgo grēksūdzes. Taču viss mainās, kad kārtējais misijas brauciens pēkšņi iegūst gluži negaidītu pavērsienu.(Filmas operatora Agra Birzuļa piemiņai)Agris Birzulis: In memoriam Ir aizgājis operators Agris Birzulis (1969-2011) - pēkšņi, klusi,nevienu nebrīdinot, it kā viņam būtu bijusi sarunāta kāda neatliekama, slepena tikšanās kādā mums nezināmā filmēšanas laukumā. Vairāk nekā desmit gadus mēs ar Agri darījām kopīgu darbu. Pa laikam arī dzīvojām kopīgu dzīvi - filmēšanas braucienos Sibīrijā, Donas stepēs un tepat Latvijā. Mēs esam kopā briduši pa purviem un kāpuši kalnos, iedami aiz viņa un paļaudamies uz to, ka Agris ne vien izlauzīs mums, pārējiem, ceļu, bet arī nofilmēs pašu brišanu un kāpšanu. Ja arī kādreiz viņš gāja no mugurpuses, tad nevis tāpēc, ka nevilktu līdzi, bet lai stutētu kādu no grupas, kas nevilka līdzi. Agris bija operators, kurš savu darbu darīja tā, it kā viņam būtu uzticēts veikt kaujas uzdevumu, no kura atkarīgs ir visas kaujas iznākums. Vēl šoziem Somijā, filmējot sižetu raidījumam "Vides fakti", viņš, neviena nemudināts, atstāja filmēšanas grupu viesnīcā un viens pats devās 40 grādu salā, lai nofilmētu to, ko viņam likās svarīgi nofilmēt. Brīdī, kad viņš ieslēdza kameru, viņš izslēdza sevi - savu vājumu, bailes un šaubas. Agris bija izcils dokumentālā kino operators ne vien talanta un profesionalitātes nozīmē, bet arī tajā nozīmē, ka viņš filmēšanas brīdī prata kļūt neredzams. Filmu "Tārps" un "Vienkārši pops" varoņi liekas it kā nofilmēti ar slepeno kameru, kaut arī Agris no viņiem atradās tikai pāris metru attālumā. Viņam piemita iedzimta nespēja nostādīt sevi augstāk par filmas varoņiem vai turēties no viņiem pieklājīgas distances attālumā. Citējot Anrī Kartjē Bresonu, Agris prata to, ko nevar iemācīt neviena kino skola – novietot uz vienas ass galvu, aci un sirdi. Atrazdamies uz vienas frekvences ar filmas varoņiem, viņš nekļūdīgi juta, kurā brīdī ir jāieslēdz vai uz kuru pusi jāpavērš kamera. Agrim bija sveša dzīšanās pēc atzinības un prožektoru gaismas, bet, kā jau katrs no mums, arī viņš klusībā alka pēc sava darba novērtējuma vai vismaz profesionāla izvērtējuma. Mēs atkal esam nokavējuši, un tagad viņam jau ir vienalga... Kaut arī aizgājis, Agris paliek ar mums, un mēs paliekam ar viņu. Pieminot Agri, piedāvājam portāla lietotājiem noskatīties Agra pēdējo Vides Filmu Studijā uzņemto filmu „Vienkārši pops”.